Ētikas kodekss

Latvijas Geštaltterapijas apvienības (turpmāk tekstā – LGTA)

Ētikas kodekss

Šim Ētikas kodeksam ir trīs mērķi:

• pirmkārt, tas nosaka vispārējās ētiskās vērtības un principus, kam seko un ko ievēro LGTA biedri, kā arī tas nosaka geštaltterapeitu, geštaltpraktiķu un supervizoru profesionālās ētikas standartus;
• otrkārt, tas aizsargā LGTA biedrus;
• treškārt, tas informē un aizsargā cilvēkus, kuri izmanto, iepriekš uzskaitīto speciālistu, pakalpojumus.

Geštaltterapeitiem, geštaltpraktiķiem un supervizoriem, kuri ir LGTA biedri, ir jāievēro Ētikas kodeksa principi un, tie jāuzskata par savas profesionālās prakses pamatu, nevis par minimālo prasību kopumu.

LGTA Ētikas kodekss nosaka profesionālās ētikas standartus, kas nosaka geštaltterapeitu, geštaltpraktiķu un supervizoru profesionālās prakses robežas un atbildību.

Psihoterapijas, tajā skaitā, geštaltterapijas, galvenais mērķis ir veicināt cilvēka, cilvēku grupu un kopienu, psihofizioloģiskās un sociālās dzīves kvalitātes apzināšanos. Šī mērķa sasniegšanai tiek izmantota dialoga pieeja, kurā tiek atzīsta personas autonomija un pašregulācija Šis Ētikas kodekss ir pamats divu vai vairāku pušu nesaskaņu risināšanai.

Savā profesionālajā darbībā geštaltterapeitiem, geštaltpraktiķiem un supervizoriem ir jāievēro šādi principi:

1. Atzīt katra indivīda vērtības, neatkarīgi no izcelsmes, rases, reliģiskās piederības, dzimuma, seksuālās identitātes, sociālā stāvokļa, vecuma, valodas, ekonomiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem un pilsonības.
2. Cienīt katra indivīda unikalitāti, vērtību un godu;
3. Atzīt personīgās pašregulācijas un autonomijas nozīmes vērtību starppersonu attiecības.

1. GALVENIE TERMINI, KAS IZMANTOTI LGTA ĒTIKAS KODEKSĀ

1.1. LGTA – profesionāla apvienība, kuras darbības mērķis ir veicināt geštaltterapijas attīstību Latvijā, popularizēt geštaltterapijas teoriju un metodes, apvienot speciālistus, kuri savā profesionālajā darbībā izmanto geštaltterapiju, veicināt speciālistu profesionālo izaugsmi un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī pieaugot vides vai sociālām izmaiņām, izvirzīt jaunus mērķus, kas ir saskaņā ar Ētikas kodeksa nolikumu.

1.2. Geštaltterapija – viens no mūsdienu humānistiski eksistenciālās psihoterapijas virzieniem, kas pamatojas uz trīs teorētiskajiem pamatprincipiem:

1. Lauka teorija (K.Levins)
2. Dialoga modelis (M.Bubers)
3. Fenomenoloģiskā pieeja (M.Heidegers, E.Huserls)

Svarīga geštalta teorijas sastāvdaļa ir humānistiskās pieejas pamatideja par cilvēka dabas holistisko raksturu, kas pievērš uzmanību integrētam personības veselumam, ietverot fizioloģiskās, emocionālās, intelektuālās, sociālās un garīgās sastāvdaļas (Seržs Gingers).

1.3. Geštaltterapeits – speciālists ar augstāko izglītību (humanitāro, sociālo vai medicīnas zinātņu grādu), kuram ir izglītību apliecinošs dokuments  geštaltterapijas jomā.

1.4. Geštaltterapijas students – persona, kura apgūst geštaltterapijas apmācības programmu, kas atbilst EAGT (European Association Gestalt Therapy), EAP (European Association for Psychotherapy) pieņemtajiem geštaltterapeita apmācības standartiem.

1.5. Geštaltpraktiķis – speciālists geštaltterapijas jomā, kurš daļēji izpildījis apmācību programmas nosacījumus, sekmīgi nokārtojis eksāmenu geštaltpraktiķa kvalifikācijas iegūšanai un turpina apmācību geštaltterapeita kvalifikācijas iegūšanai.

1.6. LGTA biedrs – geštaltterapeits, geštaltterapijas praktiķis un geštaltterapijas supervizors, kurš ievēro Statūtus, Ētikas kodeksu un maksā biedru naudu.

1.7. Klients – indivīds, pāris (laulātie vai attiecību partneri), ģimene vai grupa, kas sadarbojas ar geštaltterapeitu, geštaltpraktiķi vai geštaltterapijas supervizoru, lai saņemtu psihoterapeitisku palīdzību. Nepilngadīgo klientu intereses psihoterapijas procesā  pārstāv vecāki, aizbildņi vai pilnvarotas juridiskas personas,  atbilstoši LR likumdošanai.

1.8. LGTA Ētikas kodekss (turpmāk tekstā – LGTA EK) – regulē LGTA biedru profesionālās darbības ētikas normas un standartus, kā arī attiecības starp geštaltterapeitu vai geštaltterapijas praktiķi un klientu, geštaltterapeitu vai geštaltpraktiķi un geštaltterapijas supervizoru.

1.9. Psihoterapeitiskais līgums – mutiska vai rakstiska vienošanās starp geštaltterapeitu vai geštaltterapijas praktiķi un klientu par sadarbību vai starp geštaltterapeitu vai geštaltterapijas praktiķi un geštaltterapijas supervizoru par sadarbību.

1.10. Latvijas Psihoterapeitu biedrība (turpmāk tekstā – LPB) – nacionālā psihoterapijas speciālistu akreditēta organizācija Latvijā, EAP ietvaros.

1.11. Psihoterapijas speciālists – persona, kurai ir atbilstoša profesionālā izglītība noteiktā psihoterapijas jomā un LPB izsniegts apliecinošs speciālista sertifikāts. Speciālists psihoterapijas jomā veic praktisku psihoterapeitisko darbību.

1.12. LPB biedrs  – ar LPB valdes lēmumu LPB uzņemts geštaltterapeits.

1.13. Konfidencialitāte – informācijas pieejamības ierobežošana. Informācija, ko geštaltterapeits saņem no klienta psihoterapijas procesā, netiek izpausta un tiek glabāta tādā veidā, kas padara to nepieejamu citām  personām.

1.14. Anonimitāte – informācijas neizpaušana vai informācijas trūkums par personas identitāti. Tas nozīmē, ka juridisku, ētisku un psihoterapeitisku apsvērumu dēļ, psihoterapeitiskā procesa un situāciju publiskošanai (profesionālās apmācības ietvaros, presē u.c.), informācija tiek pasniegta tā, lai publiskotās personas nav iespējams atpazīt.

1.15. Supervīzija geštaltterapijā – konsultatīvs atbalsts, kas saistīts ar geštaltterapeitu un geštaltterapijas praktiķu profesionālo attīstību un profesionālo darbību. Supervīzijas galvenais mērķis ir paaugstināt geštaltterapeitu un geštaltterapijas praktiķu profesionālo efektivitāti.

1.16. Supervizors – geštaltterapeits vai citas psihoterapijas jomas speciālists, kuram ir praktiska pieredze psihoterapijā un atbilstošs izglītību apliecinošs dokuments supervīzijā.

1.17. Intervīzija – koleģiāls konsultatīvs atbalsts geštaltterapeita vai geštaltterapijas praktiķa profesionālajai darbībai. Tā ir sadarbība ar kolēģiem profesionālo jautājumu risināšanā.

1.18. Intervizors – geštaltterapeits vai geštaltterapijas praktiķis, pie kura ir vērsies kolēģis geštaltterapeits vai geštaltterapijas praktiķis pēc profesionāla atbalsta.

2. PAMATPRINCIPI

2.1. Geštaltterapeits, geštaltterapijas praktiķis un geštaltterapijas supervizors, vispirmām kārtām, rūpējas par attiecību ar klientu kvalitāti, vienmēr respektē klienta intereses un viņa individualitāti.

2.2. Geštaltterapeits, geštaltterapijas praktiķis un geštaltterapijas supervizors atbalsta klientu viņa individuālajā attīstībā, kā arī veicina viņa atbildību visā izvēļu spektrā un atbildīgu lēmumu pieņemšanā.

2.3. Geštaltterapeitam un geštaltterapijas  praktiķim ir jāapzinās attiecību nozīme starp geštaltterapeitu (geštaltterapijas praktiķi) un klientu un šo terapeitisko  attiecību ietekmi uz geštaltterapijas procesa efektivitāti.

2.4. Geštaltterapeitam un geštaltterapijas praktiķim ir jāapzinās, ka geštaltterapija var ietekmēt arī citas klienta attiecības ārpus psihoterapijas, kas var izraisīt dažādas konfliktsituācijas. Geštaltterapeitam un geštaltpraktiķim jāinformē klients par šo iespējamo risku.

2.5. Geštaltterapeitam un geštaltterapijas praktiķim savā darbībā ir jāņem vērā un jāatpazīst paralēlo  attiecību situācijas, kas pastāv ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiniekiem, partneriem un kas var ietekmēt geštaltterapeita un geštaltterapijas praktiķa profesionālos lēmumus.

Šāda interešu konflikta gadījumā, geštaltterapeita un geštaltpraktiķa pienākums ir atklāti atzīt problēmu terapeitiskajās attiecībās un veikt nepieciešamos pasākumus, lai to risinātu.

2.6. Geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis nedrīkst diskriminēt klientu, pamatojoties uz viņa sociālo izcelsmi, sociālekonomisko stāvokli, vecumu, dzimumu, tautību, rasi, reliģiskajiem vai pasaules uzskatiem vai uz jebkādas citas individuālas iezīmes pamata.

2.7. Geštaltterapeiti geštaltterapijas praktiķi ir pilnībā atbildīgi par savu profesionālo darbību un organizē savu darbu, supervīziju un tālākizglītību, saskaņā ar šī Ētikas kodeksa principiem un spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu.

2.8. Geštaltterapeits un geštalterapijas praktiķis informē savus klientus par Ētikas kodeksu un ētikas pamatprincipiem, par LGTA Ētikas kodeksā aprakstītajiem pienākumiem un atbildību, kā arī par sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas iespējām LGTA.

2.9. LGTA nodrošina saviem biedriem profesionālu aizsardzību, ja viņi savā profesionālajā darbībā saskaras ar draudiem un uzbrukumiem (sadarbojoties ar klientiem, kolēģiem un citām organizācijām, kas skar LGTA biedru profesionālo darbību). LGTA biedru profesionālā konfidencialitāte, cieņa un neatkarība tiek īpaši aizsargāta saskaņā ar LGTA Ētikas kodeksa noteikumiem.

3. KONFIDENCIALITĀTE

3.1. Slēdzot sadarbības līgumu un uzsākot psihoterapeitiskās attiecības, geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis informē klientu par to, ka klientam tiek garantēta pilnīga personiskās un sociālās informācijas konfidencialitāte (izņemot 3.3. punktā noteiktajās situācijās)

3.2. Lai izmantotu informāciju par darbu ar klientu zinātniskiem, izglītojošiem vai pētnieciskiem mērķiem, publiskās uzstāšanās vai publikāciju vajadzībām, geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis sagatavo un publisko šo informāciju, garantējot pilnīgu klienta anonimitāti. Bez tam pirms informācijas sagatavošanas un publiskošanas geštaltterapeitam un geštalta praktiķim ir jāinformē un jāsaņem rakstiska klienta atļauja izmantot gadījuma aprakstu par darbu ar viņu savā publikācijā (publiskā uzstāšanās vai citiem zinātniskajiem mērķiem).

3.3. Geštaltterapeitam nav pienākums ievērot konfidencialitāti, ja spēkā ir kāds no šiem trim nosacījumiem:

3.3.1. Konfidencialitātes pārkāpums ir vienīgais veids, kā sniegt palīdzību klientam.

3.3.2. Konfidencialitātes saglabāšana rada nepārprotamas un nenovēršamas briesmas klientam un/vai geštaltterapeitam, geštaltterapijas praktiķim un/vai citiem.

3.3.3. Geštaltterapeits ir pārliecināts, ka konfidencialitātes pārkāpuma gadījumā risks klientam un/vai geštaltterapeitam, geštaltterapijas praktiķim un/vai citiem tiks ierobežots vai novērsts.

3.3.4. Latvijas Republikas likumdošanas tiesību aktos noteiktajos gadījumos

3.4. Gadījumos, kad geštaltterapeits un geštaltpraktiķis uzskata, ka no klienta saņemtā informācija liecina par nenovēršamām briesmām personai vai sabiedrībai, viņam šī informācija ir jānodod kompetentajām institūcijām (piemēram, medicīnas darbiniekiem, policijai, sociālajām iestādēm). Geštaltterapeits vai geštaltterapijas praktiķis informē savu klientu par šo iespēju psihoterapeitisko attiecību sākumā.

3.5. Geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis nedrīkst izmantot geštaltterapijas gaitā iegūto informāciju citiem mērķiem, izņemot zinātniskiem, izglītojošiem vai pētniecības nolūkiem, kā norādīts 3.2. punktā.

3.6. Geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis ir atbildīgs par klientu personas datu (tajā skaitā piezīmju par klientu gadījumiem) uzglabāšanu, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu.

3.7. Supervīzijas ietvaros geštaltterapeits un geštaltpraktiķis supervizoram sniedz tikai to informāciju par klientu, kas nepieciešama gadījuma analīzei. Savukārt, supervizoram ir jāievēro no geštaltterapeita vai geštaltterapijas praktiķa saņemto datu par klientu un personiskās informācijas par geštaltterapeitu un geštaltterapijas praktiķi konfidencialitāte.

3.8. Intervīzijas ietvaros geštaltterapeits vai geštaltterapijas praktiķis, kurš uzņēmies intervizora lomu, ievēro visus iepriekš aprakstītos konfidencialitātes noteikumus.

4. PSIHOTERAPEITISKAIS LĪGUMS

4.1. Pirms līguma noformēšanas, geštaltterapeitam un geštaltterapijas praktiķim ir jāizskaidro klientam geštaltterapijas principi, nosacījumi un geštaltterapijas galvenās iezīmes, metodes, psihoterapeitiskā darba gaita un dinamika. Ja klients piekrīt piedāvātajiem darba noteikumiem, nepieciešams noformēt mutisku vai rakstisku abu pušu vienošanās līgumu.

4.2. Geštaltterapijas līgums nosaka šīs terapeitisko attiecību robežas, konfidencialitātes pakāpi, iespējamo seansu skaitu un biežumu, iespējamos ilgākus pārtraukumus starp seansiem, komunikāciju starp seansiem, geštaltterapijas pabeigšanas laiku, apmaksas termiņus, iespējamo nepieciešamību pēc medicīniskās palīdzības, iespēju konsultēties ar psihiatru un sūdzību iesniegšanas kārtību.

4.3. Ja geštaltterapeits vai geštaltterapijas praktiķis uzskata, ka geštaltterapija klientam nav piemērota, vai klients no tās atsakās, klientam var ieteikt citu piemērotu psihoterapijas metodi vai profesionālo palīdzību.

5. VISPĀRĪGIE ĒTIKAS PRINCIPI

5.1. Attiecības ar klientu jāveido profesionāli. Klientu  nedrīkst izmantot savām interesēm vai ļaunprātīgi izmantot klienta uzticību, nav pieļaujama  jebkāda veida emocionāla, seksuāla, sociāla vai ekonomiska klienta izmantošana personīgās interesēs vai peļņas gūšanai.

5.2. Geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis apzinās un uzņemas pilnu atbildību par savu profesionālo uzvedību un ietekmi uz klientu, ņemot vērā klienta un geštaltterapeita (geštaltterapijas praktiķa) mijiedarbības psihoterapeitisko raksturu, kā arī klienta lielo uzticēšanos un daļēju savstarpējo atkarību.

5.3. Pabeidzot terapiju, geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis, turpina ievērot konfidencialitātes nosacījumus mūža garumā.

5.4. Abpusējas (geštaltterapeita vai geštaltterapijas praktiķa un klienta) tieksmes vienam pēc otra gadījumā, geštaltterapeits vai geštaltterapijas praktiķis divus gadus atturas no cieša emocionāla kontakta ar klientu.

5.5. Geštaltterapeitam un geštaltterapijas praktiķim jebkurā laikā ir tiesības pārtraukt darbu ar klientu profesionālu, emocionālu vai fizioloģisku ierobežojumu gadījumā.

5.6. Geštaltterapeitam un geštaltpraktiķim jāapzinās iespējamie personiskie un profesionālie ierobežojumi, jāpilnveido savas profesionālās kompetences savas specializācijas ietvaros, nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar citiem speciālistiem vai jāiesaka klientam konsultēties ar citu speciālistu.

5.7. Geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis apzinās, ka jebkurai darbībai, ko viņš veic klienta klātbūtnē, ir jābūt metodiski pamatotai geštaltterapijas ietvaros.

5.8. Geštaltterapeitam un geštaltterapijas praktiķim ir aizliegts strādāt alkohola vai narkotisko vielu reibumā, kā arī, ja viņa fiziskais vai garīgais veselības stāvoklis traucē veikt pilnvērtīgu darbu.

5.9. Aizstāvot klientu intereses, kā arī godājot savus kolēģus, ir jāciena psihoterapeitiskās attiecības, kas klientam veidojas ar citu speciālistu.

5.10. Geštaltterapeits un geštaltterapijas praktiķis ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju, teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa paaugstināšanu, pastāvīgi rūpējas par savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, regulāri apmeklē supervīzijas, apmācības projektu pasākumus un konferences gan geštaltterapijas ietvaros, gan ar psihoterapiju un psiholoģiju saistīto pasākumu ietvaros.

6. REKLĀMA UN PUBLISKIE PAZIŅOJUMI

6.1. Geštaltterapeitam un geštaltterapijaspraktiķim, reklamējot savus piedāvātos pakalpojumus, tie jāapraksta atbilstoši iegūtai profesionālajai sagatavotībai, kvalifikācijai un profesijai.

6.2. Reklāmā aizliegts izmantot neprecīzu informāciju, pieminēt konkrētu cilvēku psihoterapeitisko pieredzi, izmantot atgriezeniskās saites metodi, norādot klienta vārdu un datus, salīdzināt savu darbu ar kolēģu darbu un/vai citiem psihoterapijas virzieniem.

6.3. Geštaltterapeits vai geštaltterapijas praktiķis nedrīkst nodarboties ar plaģiātismu, izmantojot citu kolēģu publikācijas. Atzīstot kolēģu ieguldījumu, jānorāda atsauces uz attiecīgajiem avotiem.

6.4. Geštaltterapeitam vai geštaltterapijas praktiķim, piedaloties mediju organizētā pasākumā kā ekspertam geštaltterapijas un psihoterapijas jomā, nav pieņemami pārkāpt aprakstītos ētikas principus šajā Ētikas kodeksā.

7. DROŠĪBA

7.1. Geštaltterapeitam un geštaltterapijas praktiķim jārūpējas par drošu vidi un vietu geštaltterapijas norisei.

8. LGTA ĒTIKAS KOMISIJA

8.1. LGTA Ētikas komisiju (turpmāk – LGTA EK) ievēl LGTA biedru kopsapulce. LGTA  EK sastāvā ir 3 cilvēki. LGTA valdes locekļi nevar būt LGTA EK locekļi. LGTA EK priekšsēdētājs saskaņo LGTA EK lēmumus ar LGTA valdi.

8.2. LGTA EK īsteno šādus mērķus:

• Palīdzība un atbalsts LGTA biedriem, kuri savā profesionālajā darbībā un profesionālajā vidē saskaras ar ētiskām dilemmām un izaicinājumiem.
• Paaugstināt LGTA biedru kompetences un zināšanu līmeni profesionālās ētikas izpratnes jomā.
• LGTA biedru un viņu klientu tiesību aizsardzība, saskaņā ar LGTA Ētikas kodeksu.
• Atbalsts konfliktsituāciju risināšanā profesionālajā vidē – gan starp LGTA biedriem un citiem profesionāļiem, kuri nav LGTA biedri, gan LGTA biedru starpā.
• Pieņemt lēmumus saņemto sūdzību izskatīšanas lietās un sūdzību pret LGTA biedriem izskatīšanā

8.3. Sūdzības iesniegums LGTA EK nav pamats kolēģu diskriminācijai gan attiecībā pret tiem, pret kuriem sūdzība iesniegta, gan pret tiem, no kuriem tā iesniegta. Par katru no saņemtajām sūdzībām LGTA EK ir jāizlemj, vai sūdzību izskatīt vai atteikt izskatīšanu, sniedzot par to rakstisku atbildi.

8.4. LGTA EK biedriem jāapzinās savu pilnvaru robežas, jāatturas no subjektīva kolēģu darba vērtējuma. LGTA EK lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

9. SŪDZĪBU IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA UN TO IZSKATĪŠANA

LGTA EK sūdzības izskatīšanas gaitā tiek noskaidrota situācija, uzklausīti viedokļi, meklēti risinājumi. Visām sūdzībā iesaistītajām pusēm, jājūtas uzklausītām un atbalstītām. Saskaņā ar Ētikas kodeksu, sūdzību iesniegšanas procedūrai jāaizsargā klientu, geštaltterapeitu, geštaltterapijas praktiķu un geštaltterapijas supervīzoru intereses un jāpalīdz veidot viņu starpā veiksmīgu sadarbību.

9.1. Sūdzība tiek iesniegta rakstiski LGTA EK.

9.2. Jebkurš no LGTA EK biedriem piecu darbdienu laikā informē sūdzības iesniedzēju par sūdzības saņemšanu.

9.3. LGTA EK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par saņemtās sūdzības izskatīšanu vai atteikumu izskatīt. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, LGTA EK informē sūdzības iesniedzēju par atteikumu izskatīt sūdzību un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, iesniedzējs tiek informēts par sūdzības izskatīšanas termiņiem un kārtību. Atbilde, par lēmumu izskatīt vai atteikt sūdzību,tiek sniegta rakstiski visām pusēm 2 nedēļu laikā no sūdzības saņemšanas dienas LGTA EK.

9.4. Sūdzība jāiesniedz rakstveidā un jāadresē LGTA EK. Sūdzībā jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds un kontaktinformācija, kā arī tās personas vārds un uzvārds, pret kuru vērsta sūdzība, sūdzības būtība un rezultāts, ko sūdzības iesniedzējs sagaida pēc sūdzības izskatīšanas.

Anonīmas sūdzības netiek izskatītas.

9.5. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, LGTA EK informē LGTA biedru, pret kuru vērsta sūdzība par saņemto sūdzību un tās saturu, kā arī informē LGTA valdi par saņemto sūdzību.

9.6. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, LGTA EK 2 nedēļu laikā no tās saņemšanas dienas izveido Sūdzību izskatīšanas komisiju 3 cilvēku sastāvā (trīs LGTA locekļi), no kuriem viens tiek iecelts par šīs komisijas priekšsēdētāju. LGTA EK informē visas puses par sūdzību komisijas izveidi. Sūdzību izskatīšanas komisijas locekļu vidū var būt LGTA EK locekļi. Sūdzību izskatīšanas komisijas locekļi nedrīkst būt saistīti ne ar vienu no izskatāmās sūdzības pusēm, nedz savstarpējām ģimenes vai administratīvām saitēm, ne arī saistīti ar mantiskām interesēm.

9.7. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, Sūdzību izskatīšanas komisija tiekas ar visām pusēm, uzklausa tās un cenšas radīt visus apstākļus produktīvam darba dialogam.

9.8. Sūdzības izskatīšanas laikā visām pusēm tiek dota iespēja pilnībā paskaidrot un komentēt sūdzību. Lai nodrošinātu produktīvu sūdzības izskatīšanu, LGTA EK un Sūdzību izskatīšanas komisija var izteikt šādus pieprasījumus un izvirzīt šādas prasības:

9.8.1. Pieprasīt, lai persona, kura iesniegusi sūdzību, piedalās atsevišķās vai visās sūdzības izskatīšanas sēdēs. Personai, pret kuru iesniegta sūdzība, ir tiesības uz sūdzības izskatīšanas sēdi uzaicināt savu padomnieku, kas izvēlēts no LGTA biedriem.

9.8.2. Uzaicināt sūdzību iesniegušo personu komentēt sūdzību un pieprasīt no šīs personas rakstiskas atbildes uz Sūdzību izskatīšanas komisijas jautājumiem.

9.8.3. Sūdzības izskatīšanai uzaicināt sūdzībā norādīto(-os) psihoterapeitiskā gadījuma supervīzoru(-us), lūdzot viņam(-iem) konsultāciju par konkrētā psihoterapeitiskā gadījuma aspektiem.

9.8.4. Uzaicināt sūdzības iesniedzēju piedalīties atsevišķās sūdzības izskatīšanas sēdēs, lai komentētu savu sūdzību; Sūdzību komisija drīkst pieprasīt rakstisku vai mutisku atbildi uz saviem jautājumiem.

9.9. Katram LGTA biedram ir tiesības lūgt citu LGTA biedru (izņemot personas, kuras ir LGTA Sūdzību izskatīšanas un EK padomes sastāvā) būt par savu padomnieku, sūdzības izskatīšanas laikā. Padomniekam  ir tiesības piedalīties sūdzību izskatīšanas sēdēs kopā ar personu, pret kuru iesniegta sūdzība.

9.10. Persona, pret kuru iesniegta sūdzība, atzīst par savu pienākumu, sadarboties sūdzības izskatīšanā: sadarboties ar Sūdzību izskatīšanas komisiju un LGTA EK, pēc viņu uzaicinājuma piedalīties sūdzības izskatīšanas sēdēs un savlaicīgi sniegt pieprasīto informāciju, kas radusies sūdzības izskatīšanas procesā.

9.11. Sūdzības izskatīšanas komisija procesa iznākumu fiksē rakstiski. Šī informācija ir konfidenciāla.

9.12. Sūdzību izskatīšanas komisijai 30 dienu laikā no šīs komisijas izveidošanas dienas jāveic lēmuma pieņemšana dotās sūdzības izskatīšanas lietā. Ja izskatīšana tiek aizkavēta, abas puses tiek informētas par pagarinājuma iemesliem. Sūdzību izskatīšanas komisijias lēmumā ir jābūt iekļautai atbildei uz jautājumu, vai ir noticis profesionālās ētikas standartu pārkāpums. Sūdzību izskatīšanas komisija galīgo lēmumu rakstiski iesniedzLGTA EK.

9.13. LGTA EK, 30 dienu laikā pēc Sūdzību  komisijas rakstiska lēmuma iesniegšanas, pieņem galīgo lēmumu sūdzības lietā.Gadījumā, ja Sūdzību izskatīšanas komisija konstatējusi profesionālās ētikas standartu pārkāpumus, tā sniedz ieteikumus LGTA, turpmākai  šādu situāciju novēršanai.

9.14. LGTA EK lēmums tiek sniegts rakstiski visām pusēm un LGTA valdei.

9.15. Pamatojoties uz LGTA EK lēmumu un ieteikumiem, LGTA valde pieņem lēmumus, to mērķis ir veicināt negatīvo seku novēršanu, kas radušies profesionālās ētikas standartu pārkāpuma gadījumā. LGTA valde pieņem lēmumus, kas novērstu Ētikas kodeksa pārkāpuma atkārtošanos.

9.16. LGTA biedram nekavējoties jāpaziņo LGTA valdes priekšsēdētājam par apvainojumiem un/vai iespējamo tiesvedību procesu, ja tas/-ās ir saistītas ar psihoterapijas procesu.

9.17. LGTA biedram, par kuru ir iesniegta sūdzība, ir tiesības pārsūdzēt LGTA EK lēmumu. Šāda apelācija jāiesniedz LGTA valdē divu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Šajā gadījumā LGTA valde uzdod LGTA EK izveidot Sūdzību izskatīšanas komisiju citā sastāvā minētās sūdzības atkārtotai izskatīšanai.

9.18. Gadījumā, ja LGTA EK ar lēmumu apliecina LGTA biedra profesionālās ētikas standartu pārkāpumu un, ja LGTA valde nav saņēmusi iesniegumu par pārsūdzību 9.17.punktā noteiktajā kārtībā, tad LGTA EK pienākums ir informēt LGTA biedrus LGTA kopsapulcē par sūdzības saņemšanu un izskatīšanas faktu. Sūdzības procesā iesaistīto pušu identitāte un sūdzības iemesls netiek atklāts. Fakti netiek izpausti, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Informācija tiek sniegta par konkrēto lēmumu un tā saturu, norādot motīvu,  rezultātu un ieteikumus. Šāda informācija tiek sniegta  LGTA biedru profesionālās darbības uzlabošanai un informatīvos nolūkos.

10. Ētikas kodekss tiek apstiprināts vai grozīts LGTA kopsapulcē saskaņā ar LGTA statūtiem.